Daudzkrāsains „ņau" Jūrmalas Mākslas skolas skatījumā
Jūrmalas Mākslas skola aicina uz izstādes „Kurš teica "Ņau?" atklāšanu 2. Aprīlī pl. 13 00 Bulduru Mākslinieku namā. Šogad pirmo reizi...lasīt tālāk:
Jūrmalas Mākslas skola aicina uz izstādes „Kurš teica ņau?" atklāšanu 2. Aprīlī pl. 13 00 Bulduru Mākslinieku namā. Šogad pirmo reizi Jūrmalas Mākslas skola īsteno vienotu skolas projektu - divu mēnešu laikā paralēli tiešajiem uzdevumiem tiek izstrādāta vienota tēma - „Kaķi". Tēmas izvēle ir visai prozaiska - 2011.gads pēc austrumu kalendāra ir Kaķa/zaķa gads. Kad vēl tik liela uzmanība tiks pievērsta kaķiem? Arī šodien kaķi ir vispopulārākie mājdzīvnieki pasaulē .Vēstures liecības rāda, ka ejot cauri gadsimtiem kaķi ir izjutuši dažādas attieksmes sākot ar dievišķu pielūgsmi Senajā Ēģiptē līdz pat neizmērojamām bailēm un naidam viduslaikos. Mājas kaķis, tāpat kā suns ir viens no senākajiem dzīvniekiem, kuri gadsimtiem ilgi dzīvojuši kopā ar cilvēku. Valda uzskats, ka suns ir sameklējis cilvēku, bet cilvēks, savukārt, sameklējis kaķi. Arī mēs centāmies sameklēt savu kaķi, iedot tikai tam raksturīgās īpašības. Divus mēnešus Jūrmalas mākslas skolas audzēkņi studēja, zīmēja, gleznoja un veidoja kaķus. Katrs mācību priekšmeta pasniedzējs kaķa tēmu interpretēja saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta prasībām. Piemēram, mākslas valodas pamatos tika studēti kaķu attēlošanas principi dažādos mākslas stilos, zīmēšanā attēlojot „kaķu piedzīvojumus" tika pilnveidotas zīmēšanas prasmes izmantojot dažādas grafikas tehnikas, darbs materiālā- veidojot kaķu maskas tika studētas kaķu mīmikas un formu specifika, savukārt gleznošanā, zīmējot kaķu portretu, tika studēta to kažoku krāsu daudzveidība un rakstu iezīmes. Līdz ar to izstādē ikviens varēs iepazīties ar to, cik daudzveidīgi un ar dažādiem raksturiem ir mūsu pūkainie mīluļi. Vienlaikus šai projektā ir iesaistījušies arī Jūrmalas mākslas skolas pedagogi, kuri izstādīs savus darbus, parādot interpretāciju par kaķu tēmu. Izstāde būs apskatāma līdz 30 aprīlim, kad noslēgsies ar plašu Mākslas dienu pasākumu.
Dace Ziemele